Digitālais mārketings – situācija Latvijā

Latvijā šobrīd ir reģistrēti vairāki desmiti tūkstoši mājaslapu, taču tikai neliela daļa no tām ir spējīga piesaistīt apmeklētājus no pasaulē lielākā interneta meklētāja Google. Nepietiekams saturs, nepareizi tehniskie iestatījumi vai popularitātes trūkums nozīmē, ka par šādu tīmekļa vietņu pastāvēšanu zina tikai un vienīgi paši mājas lapu īpašnieki. Ko darīt, lai atvestu apmeklētājus uz savu web resursu. Par to arī būs šis stāsts.

Digitālais jeb interneta mārketings vairs Latvijā nevar tikt uzskatīts par jaunumu. Tas tiek aktīvi lietots jau vairāk kā 15 gadus un savā būtībā ir pasākumu kopums, kas ļauj popularizēt, virzīt un pārdot preces un pakalpojumus, izmantojot elektroniskos medijus. Lauvas tiesu šajā procesā aizņem aktivitātes internetā, taču pie digitālā mārketinga ir pieskaitāmas arī darbības radio un televīzijā (ne tikai atklātas reklāmas, bet arī slēptas dienaskārtības popularizēšana).

Kā cilvēkiem tiek pārdotas preces un pakalpojumi internetā?

Mājaslapa, kas netiek izmantota preču reklamēšanai vai pārdošanai ir uzskatāma par informatīvu, nevis komerciālu. Tajā pašā laikā arī informatīvie interneta resursi – ziņu portāli, masu mediji bieži tiek izmantoti, lai virzītu idejas, ideoloģijas un popularizētu preces. Ziņošana par dažādiem jaunumiem, noteiktu viedokļu paudēju uzskatu atlasīšana un popularizēšana ir katra medija redakcijas ikdienas darba kārtībā. Interneta laikmetā tas nozīmē, ka skatuve tiek dota cilvēkiem un viedokļiem, kas sakrīt ar interneta medija īpašnieku vai autoru nostāju.

Uzņēmumi un privātpersonas, kas izvēlas likt reklāmas internetā vai cenšas popularizēt sevi online vidē, nereti izmanto šādus interneta medijus savas dienaskārtības virzīšanai. Ja nevar sarunāt pa labam un ir pietiekami daudz finanses, ir iespējams iegādāties reklāmas, taču to atdeve mēdz būt apšaubāma.

Otra iespēja, ko izmanto aizvien vairāk  tīmekļa vietņu īpašnieku izvēlas popularizēt savas mājas lapas sociālajos tīklos. Savācot pietiekami lielu sekotāju bāzi, ir iespējams lielākajos sociālajos tīklos, t.sk. facebook, draugiem un instagram bez lieliem papildus izdevumiem popularizēt savas idejas. Tiesa, interneta lietotāji kļūst aizvien gudrāki, bet platformas aizsargātākas un to paveikt vairs nav tik viegli kā agrāk. Ieviešot dažādus ierobežojumus šīs platformas vēlas maksimāli palielināt ieņēmumus no reklāmas, jo reklāmas tiek atstātas kā vienīgā alternatīva, lai sekmīgu sasniegtu plašāku auditoriju.

Latvija šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Uzņēmumi pērk reklāmas Google, Facebook, Youtube, savukārt vietējais sociālais tīkls – draugiem.lv pamazām kļūst aizvien vājāks. Interneta mārketinga speciālisti koncentrējas uz kvalitatīva satura veidošana un pērk reklāmas vai arī cenšas izmantot dažādus netradicionālus paņēmienus, lai piesaistītu lietotāju uzmanību. Sankcionētu vai nesankcionētu protesta akciju organizēšana, viltus meteorīta atrašana un citi paņēmieni ir daži no plašāk zināmiem.

Apstākļos, kad bez lielas naudas vai pazīšanās iekļūt nacionālo mediju dienaskārtībā kļūst pārlieku sarežģīti inovatīva domāšana un jaunas idejas kļūst īpaši pieprasītas. Jaunajiem censoņiem gan ir jārēķinas, ka digitālajā mārketingā aizvien plašāk tiek izmantota datu analīze un uz analīzi balstīta lēmumu pieņemšana. Tas nozīmē, ka jauniešu sapnis par darbu reklāmas aģentūrā vairs nesakrīt ar realitāti un, sākot strādāt var nākties piedzīvot lielu vilšanos. Šī tendence gan nav tikai Latvijas īpatnība. Tas ir process, kas notiek visā pasaulē un nav paredzams, ka notiks atgriešanās pie seno laiku prakses, kad uz spēles tiek likti lieli reklāmas budžeti, lai beigās noskaidrotu, ka tas nemaz nedarbojas.

Kā palielināt savu privātumu internetā

Tikai retais no interneta lietotājiem mūsdienās varētu būt pārsteigts, ka, apmeklējot dažādas interneta vietnes, atstāj informāciju par sevi. Vajadzības gadījumā šo informāciju var izmantot, lai identificētu konkrētu lietotāju. Tas tiek paveikts, izmantojot cookies, mazus teksta failus, kas tiek saglabāti mūsu datoros ik reizi kā apmeklējam kādu vietni. Taisnības labad gan jāsaka, ka dažas vietnes to nedara.

Lai pasargātu savu privātumu iespējami pilnīgā veidā, Tu vari rīkoties sekojoši:

Google vietā izmanto DuckDuckGo

DuckDuckGo.com ir pārlūks, kas nesaglabā nekādu privāto informāciju par saviem lietotājiem. Vari izmantot arī Startpage.com, kas vismaz formāli to nedara, taču tā kā Startpage izmanto google resursus, tad labāk, tomēr lietot DuckDuckGo.

Izmanto unikālas paroles

Katrā interneta vietnē, forumā, internetbankā izmanto citu paroli. Parolei ir jāsastāv no lielajiem, mazajiem burtiem, skaitļa(iem) un kāda speciālā simbola, ko var iegūt uzspiežot uz datora klaviatūras Shift+kādu no skaitļiem, kas novietoti klaviatūras augšpusē.

Atcerēties šādas paroles nav vienkārši, taču vari izmantot dažādus vārdus, pieliekot klāt kādu sev nozīmīgu datumu. Piemērs – AivaraBernibasMaja94! Alternetīva sarežģītām parolēm būtu, izmantot kādu no speciālajām paroļu šifrēšanas programmām, piemēram, KeepPass. Papldus drošībai vērts visas paroles pierakstīt uz parastas A4 lapas, jo elektroniskie līdzekļi agri vai vēlu var sabojāties.

Šifrē datus

Internetā klejo dažādi kripto vīrusi, kas sašifrē visu informāciju upuru datoros un, līdz šim nav atrasts iedarībs līdzeklis, kā ar tiem cīnīties. Lai pasargātu savu datu drošību, arī katrs pats var šifrēt savus lejupielādētos datus ar BoxCryptor vai tam līdzīgu programmu.

Izvēlies drošu epastu

Izvērtē sava epasta drošību. Pasaulē drošākais epasts šobrīd skaitās StartMail.com. To var izmantot 7 dienas bez maksas, bet gadā diemžēl ir jāmaksā 50 eur par sava privātuma nodrošināšanu. StartMail gan nav vienīgais, kas šifrē datus, taču arī citi līdzvērtīgi risinājumi ir maksas pakalpojumi. Visi bezmaksas epasti patiesībā nav bezmakasas, jo tiek maksāts ar savu privātumu un reklāmu skatīšanos. Sevišķi izteikta reklāmu pārbāztība ir latviešu inbox elvē epastā.

Apmeklējot internetu, izmanto VPN

VPN nodrošina, ka vietnes, ko apmeklē neredzēs tavu patieso ip adresi. VPN izmantošana ir maksas pakalpojums, bet ļauj apmeklēt arī tādas interneta vietnes, kas ir paredzētas lietošanai tikai konkrēta reģiona, piemēram, Vācijas vai ASV lietotājiem. Papildus vērts izmantot kādu no pārlūkā redzamo reklāmu bloķēšanas programmām (addon).

Nenorādi savu personīgo informāciju

Reģistrējoties daudzas vietnes, lūdz norādīt lietotāja vārdu, uzvārdu, dzīves vietu un citus datus. Tev nav jānorāda savi patiesie dati, jo nav zināms, kā šī informācija varētu tikt izmantot nākotnē.

Iepērkoties izmanto paypal vai citu starpniekservisu

Iegādājoties preces vai pakalpojumus internetā, izmanto paypal,, webmoney vai Latvija internetbankas norēķinu priekšrocības. Tas nodrošinās, ka pārdevējam nebūs pieejami dati Jūsu bankas kartes vai konta informācijai. Darījums notiks caur starpnieku, kas var nedaudz sadārdzināt procesu, bet ievērojami palielinās drošību. Ja neviena no šādām iespējām netiek piegādāta, tad labāk ir apmaksāt rēķinu no sava bankas konta, nevis maksāt, norādot savu vārdu, uzvārdu, konta numuru un maksājumu kartes drošības kodu.

Izmanto drošu pārlūku

Gan Chrome gan Firefox ir iespēja apmeklēt interneta vietnes maksimāli anonīmi – izmantojot Private Browsing (Firefox) un PrivateWindow (Chrome). Neviens no šiem risinājumiem gan nav pilnīgs. Datu drošību varat palielināt, izmantojot kādu no speciāli pastiprinātajiem pārlūkiem. Piemēram, PirateBrowser ir portatīvais Firefox (darību var uzsākt no usb vai datora) apvienots ar daudziem noderīgiem papildinājumiem. Alternatīva būtu izmantot arī TorBrowser, bet tā izmantošana ir mazliet sarežģītāka.