Hostings

Vēlaties izveidot savu pirmo mājas lapu, vai iespējams vajadzīgs hostings jau kārtējam projektam? Viens gan ir skaidrs – Jums ir nepieciešams uzticams, ātrs, izdevīgs un daudzos gadījumos arī lēts hostings. Latvijā vai ārzemēs, tas ir gaumes jautājums, jo mūsdienās datu apraide internetā, lielākoties, ir tik ātra, ka šim nosacījumam vairs nav nozīme.

Hostinga izvēle no A – Z 

Kvalitatīva mājas lapas uzturēšana ir ikviena tīmekļa vietnes īpašnieka vai administratora interesēs. Latvijā un ārzemēs šādus pakalpojums piedāvā daudzi uzņēmumi un lielai daļai no tiem ir daudzu gadu pieredze. Kā izvēlēties labāko mājas lapas uzturētāju? Vispirms atbildiet uz šādiem jautājumiem:

  • Kādas ir jūsu ambīcijas? Vai web resurss ir paredzēts hobijam vai biznesam?
  • Cik svarīga ir mājas lapas ātrdarbība un darbības nepārtrauktums? (Google un lietotājiem patīk, ja lapa ielādējas maksimāli ātri, bet nekomerciāliem blogiem tas nav pārāk būtiski. Uzņēmumiem turpretim tas var būt ļoti nozīmīgs faktors.)
  • Kāds ir mans un kolēģu kompetences līmenis? Vai spēju pats reģistrēt domēnu, konfigurēt un uzturēt mājas lapu? Cik liels servisa līmenis ir nepieciešams?
  • Hostings Latvijā vai ārzemēs? Vai man pietiek ar tehnisko atbalstu angļu valodā, vaai ir nepieciešams speciālsists, kas atbild latviešu valodā? (Ja pārvaldat angļu valodu, varat iegādāties daudz lētāku un kvalitatīvāku hostingu. Daudziem ārvalstu uzņēmumiem, kuriem uzticas vairāki simti tūkstoši vai pat vairāki desmiti miljoni lietotāju visā pasaulē. Šāda tipa uzņēmumiem ir augstāki kvalitātes standarti, izdevīgāks piedāvājums, kā arī labāks serviss un cena. Sociālo tīklu laikmetā uzņēmumumi nevar atļauties nepildīt savus solījumus, jo pretējā gadījumā viņu bizness tiks nopietni apdraudēts. Latvijas hostinga nodrošinātāju galvenā priekšrocība ir komunikācijas iespēja dzimtajā valodā, taču cenas – snieguma attiecība var būt zemāka.)

Hostinga izvēles tehniskie kritēriji

Diska vieta (disk space/storage space) – nosaka, cik lielu informācijas daudzumu varēsi uzglabāt. Vēl pirms pieciem gadiem mājas lapu izmērs bieživien nepārsniedza 100 MB, bet mūsdienās gandrīz visas jaunās vietnes ir daudzkārt lielākas, sevišķi, ja tiek ievietotas fotogrāfijas vai video. Papildus artavu dod arī dažādas lietotāju darbības uzskaites/statistikas programmas. Šī iemesla dēļ vienas mājas lapas uzturēšanai būtu jāparedz vismaz 2Gb, ideālā gadījumā hostingam būt jābūt bez diska vietas ierobežojuma.

Domēnu skaits – minimālais uzturamo domēnu skaits ir viens un tas būs pietiekami, ja vēlaties izveidot mājas lapu savam uzņēmuma vai domubiedru grupai, taču pastāv ļoti liela varbūtība, ka tiklīdz uzzināsiet vairāk par iespējām internetā, vēlēsieties veidot aizvien vairāk lapas. Ja esat azartiski, vai vienkārši pieļaujat domu, ka satura veidošana internetā varētu jums iepatikties, iekļaujiet kritēriju – domēnu skaits – vērtējot hostinga sniedzēju piedāvājumus.

Epastu skaits – šis kritērijs ir svarīgs tikai gadījumos, kad veidojat mājas lapu uzņēmumam un vēlaties katram darbiniekam nodrošināt savu unikālo epastu. Privāta, maza izmēra projekta vajadzībām pilnīgi pietiek ar vienu epasta kontu. Ja hostinga nodrošinātājs ļauj veidot vairākus epastus, prieka pēc variet izveidot vairākas elektroniskā pasta kastītēs un atbildiet vietnes apmeklētājiem no dažādiem epastiem, piemēram, support@, info@, marketings@ u.t.t.

Naudas atmaksa – ganrīz vai visi uzņēmumi piedāvā atmaksāt naudu bez jebkādiem jautājumiem 30 vai 60 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Šis noteikums ļauj izmēģināt hostinga pakalpojumus un pārliecināties par servisu, vietnes darbības ātrumu un nepārtrauktību. Ja ir radušās pretenzijas mainiet mājas lapas uzturētāju. Norēķini, veicot apmaksu ar ārzemju hosting pakalpojumu sniedzējiem visdrošāk veicami, izmantojot Paypal, kas pretenziju gadījumā atmaksās samaksāto naudu uz jūsu kontu.

Tehniskais atbalsts– interneta projektos lielu lomu ieņem tehniskais atbalsts un vairums uzņēmumu piedāvā to nodrošināt 24/7, taču bieži solītais atšķiras no realitātes. Mazie uzņēmumi nespēj algot pietiekamu darbinieku skaitu un laiks līdz palīdzības saņemšanai, bieži vien, ir krietni ilgāks nekā spēj piedāvāt lielie uzņēmumi. Uzticamākos no mazajiem uzņēmumiem esam iekļāvuši savā apskatā. Starptautiskie uzņēmumi piedāvā iespējas sazināties pa telefonu, čatā vai ar epastu, savukārt Latvijas uzņēmumi – Lattelecom, Deac vai Area dod priekšroku epastam, telefonam un skype.  Ja nepārvaldiet angļu valodu vai šaubaties par savu kompetenci, iespējams, sākotnēji būtu vēlams izvēlēties hostinga nodrošinātāju ar kuru spēsiet sazināties savā valodā, taču tas nav obligāti. Nereti pietiek ar spēju izmantot Google Translate bezmaksas pakalpojumus.

Cpanel vadības sistēma – Cpanel ir interfeiss, kas sniedz katram lietotājam 100% kontroli pār sava konta uzturēšanu, t.sk. ļauj pievienot jaunus domēnus, ieinstalēt programmatūru, izveidot rezerves kopijas u.t.t. Katrs hostinga nodrošinātājs pirms līguma noslēgšanas ļauj praksē pārbaudīt (demo versija) Cpanel darbību (tiek piedāvātas arī bezmaksas video pamācības). Alternatīvs panelis ir DirectAdmin, kas piedāvā mazāku, taču joprojām pietiekami lielu funkcionalitāti un uz to pāriet aizvien vairāk hostinga pakalpojumu sniedzēju visā pasaulē.

OneClickInstall – Aplikācijas, kas nodrošina iespējas ieinstalēt mājaslapas uzturēšanas platformu – WordPress, Joomla, PrestaShop, Drupal, foruma aplikācijas u.c.) ar dažiem peles klikšķiem. Tas ir izdevīgi gan lietotājiem, gan web hostinga uzturētājiem, taču ne visi to piedāvā. Visvieglāk to ir paveikt ar Sitebuilder vai Softaculous aplikāciju, taču ir arī citi risinājumi.

Papildus bonusi – mājas lapas izveidošana iespējams ir vieglākais darbs un ir galamērķis tikai tiem uzņēmumiem vai indivīdiem, kas aprobežojas ar vizītkartes formāta vietni vai vienkārši to tikai “ķekša” pēc. Visiem pārējiem, pēc vietnes izveides sākas pats lielākais darbs – mājaslapas popularizēšanas. Daudzas no efektīvākajām metodēm ir bez maksas, taču ļoti labi, ja papildus šīm metodēm iespējams pamēģināt arī maksas pakalpojumus, piemēram, Google Adwords (reklāmas, ko redzat google meklētāja pirmajās pozīcijās un sānos) vai Facebook Ads (reklāmas facebook profila sānā). Bezmaksas kuponus simts vai vairāk ASV dolāru vērtībā jaunajiem klientiem piedāvā lielie starptautiskie uzņēmumi, kas noslēguši sadarbības līgumus ar Google un Facebook.

Rezerves kopija (backup) ir viens no vissvarīgākajiem kritērijiem. Nav gandrīz nekas sliktāks par sava nedēļas, mēneša vai gadu darba augļu zaudēšana dēļ servera kļūdas vai hakera uzbrukuma. Kamēr ar to nav nācies sastapties tas liekas nereāls variants, taču tā var gadīties. Daļa uzņēmumu nodrošina bezmaksas rezerves kopijas, bet citi to piedāvā kā papildus maksas servisu. Jebkurā gadījumā – ik pa laikam saglabājiet rezerves kopijas uz sava datora vai servera. Reti, taču gadās, ka hostinga uzturētājs bankrotē vai tā serveri tiek iznīcināti kiberuzbrukumā. Jūs nevēlaties palikt zaudētājos.

Cena ir viens no svarīgākajiem un bieži vien, vismaz Latvijas apstākļos, izšķirošais faktors. Latvijas uzņēmumu piedāvājums ir dārgāks, taču tiek piedāvāta iespēja maksāt par katru mēnesi atsevišķi. Ārzemju web hosting pakalpojumi ir lētāki, taču vairumā gadījumu ir jāmaksā uzreiz par vairākiem mēnešiem vienlaicīgi. Katram pašam jāizvērtē sava rocība un savu mērķu nopietnība. Viens no variantiem, kā stiprināt apņēmību turpināt projektu ir hostinga līguma noslēgšana uz vairākiem gadiem. Izvēloties šādu variantu, saņemsiet atlaidi, bet vienā māksājumā būs jāšķiras no lielākas naudas summas.


Cik maksā hostings?

Šobrīd lētākie maksas hostingi ir pieejami jau no 10 – 30 EUR gadā. Tā ir pietiekami maza summa, lai ļautu izveidot savu mājaslapu ikvienam uzņēmumam vai privātpersonai, kas vēlas sākt savu blogu.

Mājas lapām ar lielāku apmeklētāju plūsmu un datu patēriņu būs nepieciešams jaudīgāks hostings. Arī tiem, kas vēlas glabāt liela apjoma failus – foto, video vai audio var nākties maksāt vairāk. Par laimi šobrīd foto un video var izvietot bez maksas failu koplietošanas platformās – Youtube, Vimeo, Dropbox u.c.

Maksas vai bezmaksas hostings – kurš labāks?

Bezmaksas hostingi var būt noderīgs risinājums eksperimentiem, taču tas ir aplams risinājums ikvienam, kuram rūp savs projekts ilgtermiņā. Pirmkārt, bezmaksas hostingā būs zemāka funkcionalitāte. Uz to varētu pievērt acis, taču krietni sliktāk ir tas, ka jūsu lapās viņi izvietos savas reklāmas par visdažādākajām tēmām, t.sk. pieaugušo auditorijai domātas reklāmas.

Papildus bezmaksas mājas lapas uzturēšanas trūkums ir servisa neuzticamība. Jums ar pakalpojuma sniedzēju nebūs noslēgts līgums un rezultātā viņi nejutīsies atbildīgi par hostinga stabilitāti vai atbildēšanu uz e-pasta vēstulēm. Nav nekas neparasts, ka šādi hostinga sniedzēji gluži vienkārši pārtrauc savu darbību. Šī iemesla dēļ bezmaksas web hostings ir piemērots tikai skolēniem vai kādiem citiem pilnībā nekomerciāliem projektiem, kuru autoriem nerūp to pastāvēšana ilgtermiņā. Svarīgi arī ņemt vērā, ka maksas hostings ļauj labāk optimizēt mājas lapu interneta meklētāja Google vajadzībām. Tas nozīme, ka ar pašu hostētu mājaslapu būs vieglāk realizējamas arī digitālā mārketinga aktivitātes un seo pasākumi, kas ļaus lietotājiem ātrāk un vieglāk atrast jūsu tīmekļa vietni.


Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir hostings? 

Katra tīmekļa vietne, kuru ikdienā apmeklējat sastāv no 2 galvenajām sastāvdaļām – 1) domēna vārda, 2) vietas uz servera, kur glabājas visi dati jeb hostinga. Līdzībās runājot, uzņēmuma nosaukums būtu domēns, bet tā ofiss vai ražošanas telpas būtu hostings.

Ierakstot interneta pārlūkā kādas mājas lapas nosaukumu jeb URL adresi – “http:///www.draudzigsinternets.lv”, jūsu pārlūks meklēs, kur tīmekļa vietne ir izvietota un ielādēs atrasto saturu. Lai tas izdotos ar domēna vārdu vien nepietiks, ir vajadzīgs arī web hostings.

Liela apjoma mājas lapām ir pašām savs privāts serveris (VPS). Mazām mājaslapām vai tīmekļa vietnēm ar nelielu apmeklētāju plūsmu (līdz 5000 dienā) dati visbiežāk tiek glabāti vienkopus vienā serverī. Pirmajā variantā mājas lapas ielādes ātrums un drošība būs lielāka, bet būtiski pieaugs arī tā uzturēšanas izmaksas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ vairums tīmekļa vietņu pasaulē tiek glabātas uz kopējiem jeb shared web hosting serveriem, kas ir pietiekami jaudīgi un efektīvi, kā arī  ļauj klientiem optimizēt uzturēšanas izmaksas.

Mājalapas uzturēšanu jeb webhostingu, tēlaini runājot, var salīdzināt ar biroja telpām. Jūs variet izveidot biroju pagrabā (bez maksas) un jūs varat izīrēt speciālas biroja telpas, kas aprīkotas ar visu nepieciešamo, t.sk. apsardzes dienesta pakalpojumiem. Līdzīgi arī hostings var tikt nodrošināts pat mājas apstākļos, ievietojot serveri istabas stūrī, bet jārēķinas ar daudziem jauniem uzdevumiem. Lai serveris būtu drošs, jārūpējas par programmatūras atjaunošanu, aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, jānodrošina datu rezerves kopēšana, rezerves strāvas padeve, kā arī alternatīvs serveris gadījumiem, kad pirmais pārtrauc darboties. Vairums cilvēku tomēr izvēlas uzturēt savu mājas lapu  pie kāda no uzņēmumiem, kas ir specializējušies hostinga sniegšanas pakalpojumus un nodrošina visu iepriekš minēto un vēl daudz vairāk (optiskais pieslēgums, 24/7 tehniskais atbalsts, ugunsdrošas telpas).

Kā darbojas hostings? 

Piesakoties hostingam, lietotājam ir jānorāda domēna nosaukums un jāapmaksā rēķins. Kad tas izdarīts  (pie dažiem hostiem arī pirms apmaksas) uz epastu tiek nosūtīti pieejas kodi (lietotāja vārds, NS ieraksti, parole, pamācība e-pasta uzstādīšanai, klienta pieejas kodi u.c. dati).

Pieejas kodi ļauj ieiet savā vadības panelī un ar pāris peles klikšķiem ieinstalēt vadības platformu (CMS), t.sk. pasaulē populāro WordPress, kā arī konfigurēt e-pastu.  Vajadzības gadījumā hostinga nodrošinātāji sniedz bezmaksas konsultācijas un var palīdzēt ar mājas lapas uzstādīšanu, taču pats process nav sarežģīts un ir pa spēkam ikvienam.

Jūsu hostinga kontā turpmāk tiks glabāta mājas lapas informācija – faili un datubāzes (ietilpst CMS), epasti, kā arī tiks uzskaitīta servera noslodze. Tajās retajās reizēs, kad visa pieejamā vieta būs aizpildīta, varēsiet izlemt – izdzēst, optimizēt liekos datus un rezerves kopijas vai abonēt papildus gigabaitus.

Ja interesē vairāk tehniskās nianses, tad iedomājieties uzņēmumu katalogu. Katalogā katrai firmai ir atvēlēta sava konkrēta vieta un arī kopējā hostinga izmantošana paredz, ka jums tiek piešķirta atsevišķa vieta uz servera (mape),  kas tiek apzīmēta ar specifisku numuru (DNS, domain name system). Tādējādi DNS darbojas kā GPS koordinātes un ļauj precīzi noteikt jūsu mājas lapas fiziskās atrašanās vietu internetā jeb saikni starp vietnes adresi (www.????.com) un servera atrašanās vietu (IP adrese). IP adrese ir unikāla ciparu kombinācija (līdzīgi kā pasta indekss un dzīves vietas adrese), kas ļauj noteikt katra datora vai servera fizisko atrašanās vietu.

Vai visi hostinga servisi ir vienādi?

Nē. Mājas lapas hostinga pakalpojumu sniedzēji mēdz būt ļoti dažādi un arī to piedāvātie pakalpojumi ir ļoti atšķirīgi. Galvenās kategorijas:

Dalītais hostings (“shared hosting“) – der mazām mājaslapām vai mājaslapām ar mazu apmeklētāju skaitu, blogiem, eksperimentāliem projektiem. Šis hostinga veids paredz, ka daudzas, savstarpēji nesaistītas mājaslapas tiek glabātas uz viena servera. Katrai tīmekļa vietnei tiek piešķirts fiksēts servera resursu, atmiņas un datu plūsmas resurss. Galvenais trūkums – strauja apmeklētāju skaita pieauguma brīžos, servera noslodze būtiski pieaugs un var tikt pārsniegti individuālie limiti. Praksē tas nozīmē, ka hostings uz laiku var tikt atslēgts, lai neapdraudētu citu uz servera izvietoto mājaslapu darbību.

VPS hostings jeb “virtuālais privātais serveris” ir daudz jaudīgāks par dalīto hostingu. Arī šeit vairāku klientu mājaslapas tiek izvietotas uz viena servera, taču pieejamās jaudas ir daudz lielākas. Katram pakalpojumu lietotājam ar speciālu programmatūru ir izdalīts savs virtuālais mini serveris, kas padara to neatkarīgu no citu tīmekļa vietņu noslodzes. VPS būs labāks risinājums maziem un vidējiem interneta veikaliem, kā arī uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem katrs apmeklētājs ir ļoti būtisks. Iespēja,  ka serviss varētu tikt pārtraukts pārlieku lielas slodzes dēļ šeit ir nesalīdzināmi mazāka.

Izdalītais hostings – “dedicated hosting” ir paredzēts tīmekļa vietnēm, kurām ir liela apmeklētāju un datu plūsma. Populāri interneta veikali, interneta portāli, populāri forumi, video straumēšanas servisi, valsts iestādes. Šajā variantā jūsu rīcībā ir pašam savs serveris, kas netiek dalīts ar citiem. Vajadzīgas gadījumā ir iespējams savienot kopā vairākus serverus.

Mākoņpakalpojumi –  “cloud hosting” – elastīgs risinājums mājas lapu uzturētājiem, kas paredz, ka servera noslodze var laiku pa laikam būtiski pieaugt. Šī hostinga pakalpojuma ietvaros savsarpēji ir savienoti vairāki serveri. Konkrētai mājaslapai nepieciešamā jauda tiek piešķirta atbilstoši konkrētā brīža vajadzībām. Mākoņpakalpojumu hostings ir ideāls variants uzņēmumiem un privātpersonām, kas vēlas, lai viņu mājaslapā būtu online 100% gadījumu. Tas ir dārgāks kā dalītais hostings, bet lētāks kā VPS vai izdalītā hostinga pakalpojumi.

Papildus tam hostinga veidi var tikt sadalīti arī pēc to mājaslapu satura, piemēram, bilžu, blogu un failu uzglabāšana. Izvēloties hostingu savai mājaslapai, šāds sadalījums gan nav pārlieku lietderīgs, jo nedod nekādas priekšrocības un neatvieglo izvēli.

Kā izvēlēties hostingu? 

Mūsu veidotais hostingu salīdzinājums ļauj katram pašam pieņemt lēmumu. Ja negribat iedziļināties, izvēlēties kādu no Top 3 iekļautajiem mājas lapu uzturētājiem. Katrs no tiem sniedz kvalitatīvu servisu un tā profesionalitāte ir laika gaitā sevi pierādījusi.

Vai mājas lapas uzstādīšana ir sarežģīta? 

Nē, visi mūsu apskatītie hostinga servisi ļauj izveidot mājaslapu ar dažiem peles klikšķiem. Arī tādu uzdevumu kā e-pasta adreses izveidošana katrs pats var paveikt saviem spēkiem. Ja esat kādreiz izveidojis profilu sociālajos tīklos vai e-pasta kastīti, tad spēsiet tikt galā arī ar šādu uzdevumu.

Situācijās, kad rodas grūtības, internetā var atrast daudzas pamācības ar foto un video, kur soli pa solim parādīts, kā jāveic konkrētais uzdevums. Papildus tam  vienmēr ir iespēja sazināties ar hostinga pakalpojumu sniedzēju un lūgt palīdzību bez maksas.

Mājas lapas pārnešana uz jaunu hostingu parasti tiek nodrošināta bez maksas, jo pakalpojumu sniedzēji ir gatavi izrādīt pretimnākšanu, lai iegūtu jaunu klientu. Ikdienas darbībās atbalsts tiek sniegts, izmantojot čatu, e-pastu vai retāk – konsultējot pa telefonu. Ja rodas tehniskas problēmas, vienmēr ir labāk sazināties ar atbalsta speciālistiem, jo samērā bieži viņi var atrisināt visus jautājumus attālināti dažu minūšu laikā.

Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai uzstādītu manu hostinga kontu? 

Situācijās, kad domēns un hostings tiek izvēlēts pie viena pakalpojuma sniedzēja, konta uzstādīšana, lielākoties, notiks dažu minūšu laikā pēc apmaksas veikšanas. Daļa pakalpojumu sniedzēju sagatavo visu nepieciešamo pirms apmaksas saņemšanas.

Vai es varu saņemt naudu atpakaļ, ja mani neapmierina serviss? Naudas atmaksas garantijas.

Jā, hostinga pakalpojumu sniedzēji nodrošina naudas atmaksu 30, retāk 60 dienas pēc maksājuma saņemšanas. Uzņēmumi neveic domēna reģistrācijas maksas (5 – 15 eur) atgriešanu, jo šī nauda uzreiz tiek pārskaitīta reģistratūrai.

Kas ir hostinga trafiks?

Trafiks jeb hostinga apjoms ir maksimālais datu apjoms, ko servisa nodrošinātājs ļauj izmantot konta īpašniekam – klientam. Datu apjoms ir atkarīgs no mājas lapas apmeklētāju skaita, satura (teksts, attēli, video) un izmantotās platformas.

Mājas lapu uzturētāji aizvien biežāk piedāvā klientiem neierobežotu datu apjomu. Vienlaikus tirgū pastāv arī lētāki piedāvājumi,  kur trafiks tiek ierobežots līdz 1, 10, 50 GB vai 1 TB. Nelielām un maz apmeklētām tīmekļa vietnēm ir nepieciešams mazāks trafika apjoms nekā interaktīviem resursiem bagātākām un populārākām mājaslapām. Ja plānojat izaugsmi, vienmēr ir vērts ieplānot arī resursu rezervi, kas nenograus tīmekļa vietni pie pirmā apmeklētāju skaita pieauguma.

Kas ir SSL sertifikāts?

SSL sertifikāts ir ikvienas mājaslapas uzticamības garants. Tīmekļa vietnes, kurās ir uzstādīts SSL sertifikāts, adrese sākas ar HTTPS un tas pamazām kļūst par nozares zelta standartu. SSL nodrošina drošu datu savienojumu starp lietotāju, serveri un tīmekļa vietni. Tas ir izšķiroši svarīgi e-komercijā un jebkurā jomā, kur tiek pārraidīta lietotāju privātie dati.

Jau šobrīd Chrome pārlūks vietnes, kurām nav SSL atzīmē kā nedrošas un Google tās mēdz ierindot zemākās pozīcijās meklēšanas rezultātos. Vairums hostinga firmu nodrošina bezmaksas SSL (Lets Encrypt vai analogu), kā arī piedāvā augstākas drošības pakāpes maksas SSL (nav obligāts).

Kā uzglabāt datus droši? 

Daudzi web hostinga servisi nodrošina rezerves kopiju veidošanu, taču ne visi un ar to vien ir par maz. Lai pasargātu savu mājaslapu, katram pašam ir regulāri jālejupielādē rezerves kopija savā datorā vai serverī. Tikai šāda pieeja nodošinās, ka kritiskā situācijā varat ātri pārnest savu mājaslapu uz citu hostingu.

Draudzīgs internets