Latvijā šobrīd ir reģistrēti vairāki desmiti tūkstoši mājaslapu, taču tikai neliela daļa no tām ir spējīga piesaistīt apmeklētājus no pasaulē lielākā interneta meklētāja Google. Nepietiekams saturs, nepareizi tehniskie iestatījumi vai popularitātes trūkums nozīmē, ka par šādu tīmekļa vietņu pastāvēšanu zina tikai un vienīgi paši mājas lapu īpašnieki. Ko darīt, lai atvestu apmeklētājus uz savu web resursu. Par to arī būs šis stāsts.
Digitālais jeb interneta mārketings vairs Latvijā nevar tikt uzskatīts par jaunumu. Tas tiek aktīvi lietots jau vairāk kā 15 gadus un savā būtībā ir pasākumu kopums, kas ļauj popularizēt, virzīt un pārdot preces un pakalpojumus, izmantojot elektroniskos medijus. Lauvas tiesu šajā procesā aizņem aktivitātes internetā, taču pie digitālā mārketinga ir pieskaitāmas arī darbības radio un televīzijā (ne tikai atklātas reklāmas, bet arī slēptas dienaskārtības popularizēšana).
Kā cilvēkiem tiek pārdotas preces un pakalpojumi internetā?
Mājaslapa, kas netiek izmantota preču reklamēšanai vai pārdošanai ir uzskatāma par informatīvu, nevis komerciālu. Tajā pašā laikā arī informatīvie interneta resursi – ziņu portāli, masu mediji bieži tiek izmantoti, lai virzītu idejas, ideoloģijas un popularizētu preces. Ziņošana par dažādiem jaunumiem, noteiktu viedokļu paudēju uzskatu atlasīšana un popularizēšana ir katra medija redakcijas ikdienas darba kārtībā. Interneta laikmetā tas nozīmē, ka skatuve tiek dota cilvēkiem un viedokļiem, kas sakrīt ar interneta medija īpašnieku vai autoru nostāju.
Uzņēmumi un privātpersonas, kas izvēlas likt reklāmas internetā vai cenšas popularizēt sevi online vidē, nereti izmanto šādus interneta medijus savas dienaskārtības virzīšanai. Ja nevar sarunāt pa labam un ir pietiekami daudz finanses, ir iespējams iegādāties reklāmas, taču to atdeve mēdz būt apšaubāma.
Otra iespēja, ko izmanto aizvien vairāk tīmekļa vietņu īpašnieku izvēlas popularizēt savas mājas lapas sociālajos tīklos. Savācot pietiekami lielu sekotāju bāzi, ir iespējams lielākajos sociālajos tīklos, t.sk. facebook, draugiem un instagram bez lieliem papildus izdevumiem popularizēt savas idejas. Tiesa, interneta lietotāji kļūst aizvien gudrāki, bet platformas aizsargātākas un to paveikt vairs nav tik viegli kā agrāk. Ieviešot dažādus ierobežojumus šīs platformas vēlas maksimāli palielināt ieņēmumus no reklāmas, jo reklāmas tiek atstātas kā vienīgā alternatīva, lai sekmīgu sasniegtu plašāku auditoriju.
Latvija šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Uzņēmumi pērk reklāmas Google, Facebook, Youtube, savukārt vietējais sociālais tīkls – draugiem.lv pamazām kļūst aizvien vājāks. Interneta mārketinga speciālisti koncentrējas uz kvalitatīva satura veidošana un pērk reklāmas vai arī cenšas izmantot dažādus netradicionālus paņēmienus, lai piesaistītu lietotāju uzmanību. Sankcionētu vai nesankcionētu protesta akciju organizēšana, viltus meteorīta atrašana un citi paņēmieni ir daži no plašāk zināmiem.
Apstākļos, kad bez lielas naudas vai pazīšanās iekļūt nacionālo mediju dienaskārtībā kļūst pārlieku sarežģīti inovatīva domāšana un jaunas idejas kļūst īpaši pieprasītas. Jaunajiem censoņiem gan ir jārēķinas, ka digitālajā mārketingā aizvien plašāk tiek izmantota datu analīze un uz analīzi balstīta lēmumu pieņemšana. Tas nozīmē, ka jauniešu sapnis par darbu reklāmas aģentūrā vairs nesakrīt ar realitāti un, sākot strādāt var nākties piedzīvot lielu vilšanos. Šī tendence gan nav tikai Latvijas īpatnība. Tas ir process, kas notiek visā pasaulē un nav paredzams, ka notiks atgriešanās pie seno laiku prakses, kad uz spēles tiek likti lieli reklāmas budžeti, lai beigās noskaidrotu, ka tas nemaz nedarbojas.